Episodes

Tuesday Nov 02, 2021
”Latvijā otra lielākā nozare ir naudas mazgāšana”
Tuesday Nov 02, 2021
Tuesday Nov 02, 2021
Kad pirms trim gadiem starptautiskās finanšu institūcijas draudēja Latviju izolēt un burtiski piespieda sakopt mūsu banku nozari, dominēja viens jautājums - kā mēs tik tālu nonācām? Taisnoties nācās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tā brīža vadītājam Pēteram Putniņam. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs korupcijas aizdomu dēļ pat nonāca aiz restēm.

Tuesday Nov 02, 2021
Mārtiņa Bunkus slepkavība joprojām tiek izmeklēta
Tuesday Nov 02, 2021
Tuesday Nov 02, 2021
Pagājuši trīs ar pus gadi kopš, braucot uz darbu, savā automašīnā tika nogalināts zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus. Tas notika 2018. gada 30. maija rītā pl. 8.40 Rīgā. Slepkavas zināja Bunkus iecienīto maršrutu no Mežaparka uz centru gar Brāļu kapiem, brauca tam pa priekšu un atklāja uguni no automātiskā ieroča. Slepkavība joprojām atrodas izmeklēšanā.

Thursday Oct 28, 2021
Daudzu skaļu pasūtījuma slepkavību izmeklēšana nonākusi strupceļā
Thursday Oct 28, 2021
Thursday Oct 28, 2021
Slepkavību atklāšana ir policijas prioritāte, tomēr daudzas skaļas pasūtījuma slepkavības aizvien ir tā dēvētās tumšās krimināllietas, kuru izmeklāšana ir nonākusi strupceļā.

Wednesday Oct 27, 2021
Likums īpaši aizsargā par noziegumiem pret valsti notiesātās amatpersonas
Wednesday Oct 27, 2021
Wednesday Oct 27, 2021
Amatpersonām, strādājot valsts darbā, jārēķinās, ka informācija par viņiem būs plašāk pieejama. Šobrīd publiskas ir ziņas par īpašumiem un algām, kā arī interešu konflikta pārkāpumiem, par ko soda administratīvi. Informācijai par amatpersonu noziegumiem arī būtu jābūt publiskai, taču likumos ir pretrunas un bieži šīs ziņas tiek anonimizētas vai citādi liegta piekļuve. Likumi un to piemērošana ir tik ačgārni, ka sabiedrība var brīvi internetā atrast ziņas par vieglākiem amatpersonu pārkāpumiem, bet nav iespējams uzzināt pat to amatpersonu vārdus, kas pastrādājuši noziegumus pret valsti – izpauduši noslēpumus vai spiegojuši.

Wednesday Oct 27, 2021
”Latvijas Krājbanka”: no valsts krājkases līdz kabatas bankai
Wednesday Oct 27, 2021
Wednesday Oct 27, 2021
Ar šīs dienas zināšanām ar to, kas noveda pie banku krīzēm, finanšu uzraugiem mūsdienās būtu jāpieņem daudz atbildīgākus lēmumus, kam ļaut iegādāties bankas Latvijā. Arī slepenie dienesti neiebilda, kad iedzīvotāju uzticību iemantojusī “Latvijas Krājbanka” kļuva par krievu miljonāra Vladimira Antonova kabatas banku. Kādas mācības deva šīs bankas krahs un kam tas maksāja amatu, stāsta Guna Gleizde.

Wednesday Oct 13, 2021
Tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība pēc 20 gadiem joprojām neatklāta
Wednesday Oct 13, 2021
Wednesday Oct 13, 2021
Šomēnes aprit 20 gadu kopš tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības. Ieroču pavēršanu pret vienu no tieslietu sistēmas tolaik sauca par uzbrukumu visai valstij. Gan tiesībsargi, gan politiķi reaģēja asi. “Jāpiesaka sarkanbaltsarkanais terors pret noziedzniekiem”, iekšlietu ministrijai jādara viss, nežēlojot ne laiku, ne cilvēkresursus, ne naudu. Tomēr Laukrozes slepkavība joprojām nav atklāta.

Wednesday Oct 13, 2021
Wednesday Oct 13, 2021
Starp izvēli valsts bankas kontrolēt profesionāļiem vai politiskajiem ielikteņiem atbildīgie vienmēr izvēlējušies par labu jaunām politiskām barotnēm. 90. gadu sākumā valdošo haosu savās interesēs izmantoja tolaik divas stiprās valsts komerciestādes “Krājbanka” un “Unibanka”. Kamēr liela daļa no komercbankām bankrotēja abas ietekmi – tieši otrādi – palielināja. “Krājbanku” kontrolēja ar Ventspili saistīti spēki, bet “Unibanka” bija atvēlēta tā sauktajam Valmieras grupējumam. Mūsdienās skaļi uzvārdi banku padomēs ir PR triks. Bet politiķiem pietuvinātu personu iecelšana valsts uzņēmumos ir sērga, no kuras joprojām neesam tikuši vaļā.

Tuesday Oct 05, 2021
Nav kārtības, kā valsts iestādēm būtu jāpublisko atslepenotie dokumenti
Tuesday Oct 05, 2021
Tuesday Oct 05, 2021
Bieži ministrijas un iestādes pārcenšas. Noslēpj dokumentus, ko ar likumu pateikts, ka noslepenot nevar. Un kā varam secināt pēc sarunām ar Valsts kanceleju un politiķiem - ierobežotās pieejamības dokumentus iestādes pēc noteiktā laika nevis atslepeno, bet slepenības režīmu pagarina. Tā ir vienkāršāk. Un arī tas ļauj neskaidrot sabiedrībai savus slepus pieņemtos lēmumus.

Tuesday Sep 28, 2021
“Banka Baltija” krahā pieļautās kļūdas atkārtojas
Tuesday Sep 28, 2021
Tuesday Sep 28, 2021
Gandrīz visus neatkarības gadus Latvijas miljonāru sarakstu galvgalī bijuši tieši baņķieri. Latvijai atgūstot neatkarību, banku sektors kļuva arī par austrumu aizdomīgās naudas apkalpotāju un vietu, kur pielaidīgu regulētāju dēļ atļāva darboties blēžiem. Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas par baņķieri varēja kļūt jebkurš. Bankas licences iegūšanai vajadzēja tikai uzrādīt pāris desmitus tūkstošu kapitālu un varēja sākt pieņemt iedzīvotāju noguldījumus un izsniegt kredītus. Tādi baņķieri kā "Parex" jau bija nopelnījuši ar valūtas maiņu un varēja izvērsties.

Wednesday Sep 22, 2021
Gadu pēc advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības policijai divas nozieguma versijas
Wednesday Sep 22, 2021
Wednesday Sep 22, 2021
Tieši pirms gada savās mājās tika noslepkavots advokāts un kādreiz partijai KPV LV tuvu stāvošais Pāvels Rebenoks. Slepkavība bija īpaši zvērīga, Rebenoka partneris tika ievainots un kļuva par notikuma galveno aculiecinieku. Nozieguma nežēlība Rebenoka kolēģiem liek domāt, ka pret advokātu īstenota pasūtījuma slepkavība. Un laupīšana ir bijusi tikai aizsegs tai. Izmeklēšanā pagaidām rezultātu nav. Aptaujātas un nopratinātas vairāk nekā 300 personas. Lai arī noziegums tika pastrādāts sestdienas naktī blīvi apdzīvotā rajonā, vērtīgas liecības nav iegūtas un nav līdzējusi arī kolēģu vēršanās pie sabiedrības un piesolītā naudas atlīdzība.